Latvijas riska pārvaldības normatīvie akti balstās uz Eiropas Savienības direktīvu, ko dēvē arī par SEVESO III direktīvu. Direktīvas nosaukums radies no Seveso, Itālijas pilsētas, kurā 1976. gadā notika liela ķīmisko vielu avārija.

Riska pārvaldības prasības attiecas uz uzņēmumiem, kas nodarbojas ar bīstamo ķīmisko vielu un maisījumu:

• ražošanu,
• pārstrādi,
• uzglabāšanu,
• pārkraušanu

tādos daudzumos, kas var radīt nopietnu avāriju risku.

Tātad, riska pārvaldības nepieciešamība atkarīga no ķīmisko vielu bīstamības un daudzuma.

Uzņēmumus, kuri veic darbības ar bīstamām ķīmiskām vielām iedala trīs paaugstinātas bīstamības objektu kategorijās – A, B un C, atkarībā no vielas bīstamības un maksimālā vienlaicīgā uzglabāšanas daudzuma objektā.

Paaugstinātas bīstamības objektu sarakstu uztur un katru gadu aktualizē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Izstrādājam civilās aizsardzības plānus,  rūpniecisko avāriju novēršanas programmas un drošības pārskatus.

Pirms risku novērtējuma izstrādes jāizvērtē ietekmes uz vidi novērtējuma, bet pēc tam – piesārņojošas darbības atļaujas nepieciešamība.

 

Civilās aizsardzības plāni jāizstrādā gan visu kategoriju paaugstinātas bīstamības objektiem, gan arī teritorijām.

Civilās aizsardzības plānu izstrādā vietējas nozīmes jeb C kategorijas paaugstinātas bīstamības objektiem. Tātad gadījumos, ja uzņēmuma darbība atbilst Ministru kabineta noteikumu Nr. 563 “Paaugstinātas bīstamības objektu apzināšanas un noteikšanas, kā arī civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas plānošanas un īstenošanas kārtība” 1. pielikumā norādītajām vielām (bīstamībām) un to daudzumiem.

Vietējas nozīmes paaugstinātas bīstamības objekti ir tādi, kuros uzglabā, piemēram:

• amonija nitrātu saturošu komplekso mēslojumu (no 100 t);
• naftas gāzi (jau no 5 t) u.tml.

Šobrīd faktiski daudziem uzņēmumiem, kuriem piesārņojošas darbības atļaujas izsniegtas pēdējās divās desmitgadēs, civilās aizsardzības plāni nav izstrādāti kaut arī normatīvie akti to bija paredzējuši. Šādiem uzņēmumiem Valsts vides dienests šobrīd pieprasa civilās aizsardzības plāna izstrādi kaut arī izmaiņas darbībās saistībā ar bīstamām ķīmiskajām vielām nav notikušas.

Turklāt civilās aizsardzības plāns kā viens no soļiem jāizstrādā arī A un B kategorijas paaugstinātas bīstamības objektiem.

Šobrīd faktiski daudziem uzņēmumiem, kuriem piesārņojošas darbības atļaujas izsniegtas pēdējās divās desmitgadēs, civilās a

Latvijas pašvaldības un novadi civilās aizsardzības plānu izstrādā atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 658 “Noteikumi par civilās aizsardzības plānu struktūru un tajos iekļaujamo informāciju” prasībām.

Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, Aizsardzības ministrija izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 658. Šie grozījumi paredz, ka pašvaldībām jau izstrādātie civilās aizsardzības plānā (CAP) jāatjaunina, izvērstāk izplānojot pasākumus militāra iebrukuma gadījumā vai kara laikā.

Līdz ar to civilās aizsardzības plāna militārajā sadaļā jāiekļauj tādu informācija kā:

• agrīnā brīdināšana,
• situācijas monitorings un iedzīvotāju informēšana,
• mobilitātes un pretmobilitātes pasākumi,
• degvielas, kurināmā, dzeramā ūdens un pārtikas rezervju iesaistīšana,
• patvertnēm piemēroto būvju izmantošana,
• mobilo energoapgādes avotu iesaistīšana,
• evakuēto personu uzņemšana pašvaldības teritorijā,
• pašvaldības institūciju kritisko funkciju noteikšana u.tml.

Ministru kabineta noteikumu Nr.131 “Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumi” 1. pielikumā norādīti maksimālie bīstamo ķīmisko vielu daudzumi, kas attiecas uz zemāka riska līmeņa objektiem. Šādi objekti ir B kategorijas paaugstinātas bīstamības objekti un tiem jāizstrādā  rūpniecisko avāriju novēršanas programma.

Rūpniecisko avāriju novēršanas programmas izstrādi var iedalīt šādos posmos:

• Vispirms ir jāsagatavo iesniegums par bīstamajām vielām objektā;
• Valsts vides dienests izvērtē iesniegumu un pieņem lēmumu par RANP nepieciešamību;
• Atbildīgajai personai (uzņēmumam) jāizstrādā RANP un jāiesniedz izvērtēšanai Vides pārraudzības valsts birojā;
• Paralēli RANP izstrādei jānodrošina arī sabiedrības informēšana,
• Jāizstrādā civilās aizsardzības plāns (atbilstoši MK noteikumu Nr. 658 prasībām, ko izvērtē un saskaņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

 

RANP izstrādes un izvērtēšanas procedūra. Latvijas vides pārvaldības asociācija sadarbībā ar Vides pārraudzības valsts biroju Vadlīnijas drošības pārskata sagatavošanai un noformēšanai, 2021.

Shēmā norādītā “Atbildīgā persona” var būt uzņēmējs pats vai arī mēs, ja vienojamies par šāda pakalpojuma sniegšanu.

Turpmāk kompleksās inspekcijas veic periodisku objekta uzraudzību:

• Valsts vides dienests organizē un vada periodiskās kompleksās inspekcijas;
• Valsts darba inspekcija periodiski pārbauda darba aizsardzības prasību ievērošanu;
• Patērētāju tiesību aizsardzības centrs periodiski pārbauda bīstamo iekārtu uzturēšanu;
• Vietējā pašvaldība sniedz atļauju darbības uzsākšanai un veic teritorijas attīstības plānošanu.

Rūpniecisko avāriju novēršanas programmas pārskatīšanas nepieciešamība jāizvērtē vismaz reizi 5 gados.

Piedāvājam sagatavot rūpniecisko avāriju novērtēšanas programmu sākot no 3000 euro (bez PVN). Izstrādei vidēji nepieciešami divi mēneši un trīs mēneši saskaņošanai.

Ministru kabineta noteikumu Nr.131 “Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumi” 1. pielikumā norādīti maksimālie bīstamo ķīmisko vielu daudzumi, kas attiecas uz augstāka riska līmeņa objektiem. Šādi objekti ir A kategorijas paaugstinātas objekti un to operatoriem jāsagatavo un jāiesniedz Vides pārraudzības valsts birojā drošības pārskats.

Tā kā drošības pārskatu izstrādā augstākā līmeņa paaugstināta riska objektiem, tā izstrādei nepieciešama visrūpīgākā un plašākā analīze, izpēte un plānošana.

Vienlaikus drošības pārskata izstrādes process ir ļoti līdzīgs rūpniecisko avāriju novēršanas programmas izstrādes procesam, bet civilās aizsardzības plāns ir jāizstrādā atbilstoši MK noteikumu Nr.131 prasībām, kā arī papildus jāsniedz informācija Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam ārpus objekta civilās aizsardzības plāna izstrādei.