Plānotajām darbībām, kurām paredzama būtiska ietekme uz vidi, jau projekta izstrādes stadijā jāveic ietekmes uz vidi novērtējums. Ietekmes uz vidi novērtējums jāveic, piemēram,

• derīgo izrakteņu ieguvei 25 hektāru vai lielākā platībā,
• vēja elektrostaciju būvniecībai,
• automaģistrāļu un dzelzceļa līniju būvniecībai u.tml.

Visi objekti, kuru plānošanā jāveic ietekmes uz vidi novērtējums uzskaitīti likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 1. pielikumā.

Ietekmes uz vidi novērtējumā tiek novērtēta plānotās darbības ietekme uz:

• cilvēku veselību,
• bioloģisko daudzveidību,
• gaisu,
• ūdeni,
• ainavu u.c. jomām.

Atbilstoši procedūrai jāizstrādā vairāki alternatīvi risinājumi, katram no tiem nosakot potenciālās ietekmes. Pēc tam jāpiedāvā priekšlikumi, kā novērst vai samazināt negatīvo ietekmi uz vidi. Šādas izpētes un dažādu iespējamo scenāriju salīdzināšanas rezultātā iespējams rast optimālāko risinājumu.

Ietekmes uz vidi novērtējums ir procedūra vairākos posmos, t.sk., ar diviem sabiedriskās apspriešanas cikliem. Ietekmes uz vidi novērtējuma galvenie posmi ir šādi:

• paredzētās darbības sākotnējais izvērtējums
• sākotnējā sabiedriskā apspriešana,
• programmas izstrādāšana,
• ziņojuma par ietekmes novērtējumu sagatavošana,
• ziņojuma sabiedriskā apspriešana;
• atzinuma par ziņojumu sagatavošana un paredzētās darbības akcepts.

Ja darbība tiek plānota Natura 2000 teritorijā vai tās tuvumā, ietekmes uz vidi novērtējuma tiek iekļauta papildus procedūra.

Bieži paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums (IVSI) ir pirmais solis A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļaujas saņemšanas, kā arī pilnā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā.

Ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums ir jāveic tām darbībām, kuras atbilst likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 3.² un 4.¹ pantu nosacījumiem. Tātad, ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu veic:

• šī likuma 2. pielikumā paredzētajām darbībām, piemēram,
• derīgo izrakteņu ieguvei 5 hektāru vai lielākā platībā;
• lielu mājlopu un mājputnu intensīvas audzēšanas kompleksu būvniecībai;
• lielām metāla un tā izstrādājumu ražotnēm.
• izmaiņām esošajās darbībās, ja izmaiņu apjoms ir 25 procenti un vairāk;
• ja paredzētā darbība var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju.

Ņemot vērā ietekmes uz vidi sākotnējā izvērtējuma rezultātus, Valsts vides dienests pieņem lēmumu par ietekmes uz vidi novērtējuma piemērošanu vai nepiemērošanu. Ja Dienests lemj nepiemērot paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējumu, tas izdod tehniskos noteikumus.

Ietekmes uz vidi sākotnējā izvērtējuma izmaksas ir ļoti atšķirīgas un individuāli nosakāmas, un tas tiek izstrādāts 2-3 mēnešu laikā. Izmaksas un izstrādes ātrums gan ir būtiski atkarīgi no paredzētās darbības veida.

Piemēram, dažkārt jau izstrādājot ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu, lai novērtētu emisijas gaisā, jāsagatavo stacionāru piesārņojuma avotu emisiju limitu projekts vai trokšņu modelēšana.

Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra piemērojama plānošanas dokumentiem:

• teritorijas plānošanas dokumentiem – lokālplānojumiem, detālplānojumiem;
• politikas plānošanas dokumentiem – plāniem, pamatnostādnēm un stratēģijām.

atbilstoši likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 4. pantam un 23.² panta kritērijiem. Lēmumu, vai nepieciešams izstrādāt stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu pieņem Vides pārraudzības valsts birojs.

Šīs procedūras laikā tiek izstrādāts vides pārskats. Vides pārskatā nosaka plānošanas dokumenta iespējamās ietekmes, kā arī izvērtē katras ietekmes:

• iespējamību,
• ilgumu,
• biežumu un seku atgriezeniskumu,
• kumulatīvo efektu,
• draudus cilvēku veselībai vai videi,
• avāriju risku,
• ietekmes apjomu un izplatību,
• ietekmi uz kultūras pieminekļiem,
• vides kvalitātes normatīvu esošos vai iespējamos pārsniegumus,
• zemes izmantošanas veidu un intensitāti,
• ietekmi uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām u.tml.

Vides pārraudzības valsts birojs sniedz atzinumu par izstrādāto vides pārskatu.

Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma laikā būtiska ir sabiedrības informēšana, dažkārt ir jāorganizē arī sabiedriskā apspriešana.

Kārtību, kādā veicams stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 157 “Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums”.