Hidroģeoloģiskajā kartē ir attēlota pazemes ūdeņu izplatība, sagulumu apstākļi, dinamika un sastāva īpatnības.

Lai varētu veikt hidroģeoloģisko kartēšanu vispirms noteiktā intervālā nepieciešams izveidot monitoringa urbumus. No urbumiem iegūtie paraugi tiek nogādāti LATAK akreditētā laboratorijā, lai noteiktu gruntsūdens agresivitāti.

Urbšanas gaitā katrā urbumā izmēra gruntsūdens līmeni no zemes virsmas. Tā kā zemes virsma piesaistīta absolūtām atzīmēm, pie tās absolūtajām atzīmēm var piesaistīt arī guntsūdens līmeņus.

Gruntsūdens līmeņa atzīmes noteikšana nepieciešama, lai noteiktu bezspiediena gruntsūdeņu plūsmas virzienu un krituma gradientu. Zinot grunts filtrācijas spējas (m/dnn) un konkrētās grunts (smilts, māls) biezumu, ņemot vērā būvklimatoloģijas normatīvus, var aprēķināt ūdens pieplūdi un noteces spējas, piemēram, būvniecības bedrē. Tādējādi būvnieki var rēķināties ar atsūknēšanai nepieciešamajām sūkņu jaudām.

Tāpat, lai iegūtu informāciju hidroģeoloģiskajā kartēšanai, jānovēro gruntsūdens līmeņu svārstības visa gada laikā. Tas ir nozīmīgi, jo pēc grunts sasaluma biezuma nosaka pamatu izbūves dziļumu.

Hidroģeoloģiskajā kartē, izmantojot atbilstošu datorprogrammu ar izolīnijām tiek parādīts gruntsūdens līmeņa reljefs.