Sabiedriskā apspriešana, organizēšana un vadīšana
Kad jāveic sabiedriskā apspriešana?
Ja kāda projekta īstenošana var iespaidot iedzīvotāju īpašuma tiesības vai sadzīves apstākļus, pirms tiek pieņemts galīgais lēmums par atļauju uzsākt projektu, par to tiek informēti un uzklausīti iedzīvotāji.
Sabiedrības līdzdalību ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā nosaka Vides aizsardzības likuma 8. pants.
- A kategorijas piesārņojošas darbības atļaujas saņemšanā un grozījumu veikšanā,
- dažkārt arī B kategorijas piesārņojošas darbības atļaujas saņemšanā vai grozījumu veikšanā (ja par tās nepieciešamību lemj Valsts vides dienests vai pašvaldība);
- ietekmes uz vidi novērtējumā (IVN);
- stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējumā (SIVN);
- rūpniecisko avāriju novēršanas programmā (RANP);
- drošības pārskatā (DP).
Tātad, izstrādājot minētos dokumentus jāparedz noteikts laikposms, kurā iedzīvotāji var saņemt informāciju par plānotajiem pasākumiem, kā arī sniegt savus iebildumus un priekšlikumus. Parasti publiskās apspriešanas laiks nav īsāks par 30 dienām..
Kādēļ uzticēt to profesionāļiem?
Uzņēmumam jānodrošina sanāksmes norise un protokolēšana, kā arī jāsniedz sabiedrībai pietiekama informācija par paredzēto darbību. Sabiedriskās apspriešanas laikā klātesošajiem jānodrošina iespēja uzdot savus jautājumus, kā arī izteikt viedokli. Tāpat jāskaidro vai un kā ņemti vērā iepriekš saņemtie ieteikumi vai iebildumi.
Vietējie iedzīvotāji ļoti labi apzinās, ka tieši uzņēmēji un jaunas ražotnes rada darba vietas un attīsta vietējo ekonomiku. Vienlaikus ražošanas darbības saistās ar potenciāliem vides riskiem un ainavas izmaiņām. Tādēļ publiskā apspriešana saistās ar not in my backyard fenomenu, kam raksturīgs principiāls iedzīvotāju atbalsts uzņēmējdarbības un ražotņu attīstībai, ja vien šī ražotne nav izvietota viņu dzīvesvietas tuvākajā apkārtnē. Līdz ar to pārliecinoša un profesionāla komunikācija ar iedzīvotājiem ir būtiska, lai radītu savstarpēju uzticēšanos, izskaidrotu un mazinātu vietējās sabiedrības skepsi.